Vēsture
Vecākais arheoloģiskais atradums patreizējā Viru pilsētas teritorijā ir netīšām atrastais sievietes galvaskauss, kas attiecināms uz vidējo akmens laikmetu (apmēram IV gt.pirms Kr.), tātad, tas ir apmēram 6000 gadus vecs. Igaunijā atrastā visvecākā galvaskausa biste, kas pēc oriģinālā galvaskausa izgatavota Lietuvas Zinātņu Akadēmijā, ir eksponēta Viru Muzejā. Viru reģiona dibināšanas šūpulis ir Vihandu upes krastā bijušās apmetnes,- Kēpa (Kääpa), kurā cilvēki dzīvojuši pirms 5000 gadiem, Villa, kur cilvēki dzīvojuši pirms 4500 gadiem, un kā jaunākā- Tamulas apmetne, kas pastāvēja no III gt. pēdējā ceturkšņa līdz II gt. I ceturksnim pirms Kr. Tur 500 gadu ilgā periodā cilvēki dzīvoja apmēram pirms 4250 gadiem. 1943.gadā Tamulas apmetnē tika atklāta Igaunijas vecākā slēptuve, kurā tika atrasti interesanti priekšmeti no dzintara un kaula. Lai no pilsētas centra nokļūtu Tamulas pasakainajā apmetnē, nepieciešama pusstunda un jāšķērso parks un piekaramais tilts.
Sākot ar 1322. gadu parādījušās pirmās ziņas par Kirumpē (Kirumpää) cietoksni, kas tika uzcelts lai aizsargātu Tartu bīskapijas austrumu robežu. Apkārt akmens cietoksnim bija izvietots plašs tirgotāju un amatnieku apmetnis, kas uzskatāms par vienu no lielākajiem sev līdzīgo vidū. Šodienas Viru pilsēta atrodas nepilna kilometra attāluma uz dienvidiem no šīs slavenās vietas. Kirumpē pilnīgi tika iznīcināta 1656.gadā, kārtējā Krievijas- Zviedrijas kara laikā. Līdz Viru pilsētas dibināšanai tad vēl bija atlikuši gari 128 gadi. Kirupmē ir bijusi karu arēna, cietoksnis, un tai pieguļošās teritorijas ir piederējušas gan vāciešiem, gan krieviem un poļiem. Kopš poļu varas laikiem, tas ir no 1590.gada ir saglabājušās arī pirmās ziņas par cietokšņa kaimiņu- Viru muižu (Veremoiza). Pēc Ziemeļu kara, kad sākās tā saucamais krievu laiks, toreizējā cariene Jeļizaveta Petrovna daļu cietokšņa īpašumu uzdāvināja grāfam Bestuevam- Rjuminam. Kirumpē zemes tika pirktas un pārdotas, laikā, kad īpašumi piederēja Milleru ģimenei, vienas Milleru meitas īpašumā nonāca arī Viru muiža. Millers muižu pārdeva fon Mengdenam, no kura, savukārt, Viru muiža tika atpirkta, lai izveidotu jaunu apriņķa centru.
Šeit aizsākas Viru pilsētas neatkarīgā vēsture, jo ne Tamulas pasaku apmetni, ne arī Kirumpē nocietinājumu tieši nevar uzskatīt par Viru priekštecēm. Pēc carienes Katrīnas II pavēles 1783.gadā no Tartu apriņķa dienvidu un dienvidaustrumiem tika izveidots jauns apriņķis, par kura centru bija jākļūst Vecās Koiolas (Vana-Koiola) valsts muiža (Kirrumpäh-Koiküll). Pēc dažiem gadiem Katrīna II deva atļauju Rīgas ģenerālgubernatoram Georgam fon Brounelam (Georg von Brownel) pilsētas izveidei pirkt Viru privātmuižu. Muižas galvenā ēka ir pārbūvēta un saglabājusies līdz pat mūsdienām. Par Viru pilsētas dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1784.gada 21.augusts, kad tika izdots ģenerālgubernatora dekrēts par to, ka par dibināmās pilsētas atrašanās vietu kļūst Viru muiža un pilsētai tiek dots vārds Viru.
Viru ir pavēles kārtā dibināta pilsēta. 1785.gadā tika apstiprināts pilsētas plāns, kas paredzēja regulāras formas ielu tīklu ar taisnstūra veida krustojumiem. Vēsturiskais ielu tīklojums ir saglabājies, vecākajā apbūvē pārsvarā dominē vienstāva koka mājas. Vienreizējais ielu tīklojums un interesantā koka arhitektūra arī uzskatāma par Viru pilsētas neatkārtojamo vērtību un savdabīgo iezīmi. Par pilsētas sākumposmu atgādina arī luterāņu (1793) un pareizticīgo (1804) baznīcas, kas veltītas Katrīnai.
Jau 215 gadus Viru ir bijusi vietējās pārvaldes, kultūras un sporta dzīves, izglītības, pakalpojumu un uzņēmējdarbības centrs. Pilsētas sākuma gados vietējo dzīvi vadīja vācu mietpilsoņi, igauņu rokās vara sāka pāriet vien sākot ar 1902.gadu, kad pilsētas domē tika ievēlēti pirmie igauņi Adams Tiganiks (Adam Tiganik) un Johans Lauri (Johan Lauri).
Visu laiku slavenākais Viru pilsētas pārstāvis ir Fr.R. Kreicvalds (Fr.R.Kreutzwald) (1803-1882), kas Viru dzīvoja un strādāja par pilsētas ārstu laika posmā no 1833.gada līdz 1877.gadam. Viru viņš sarakstīja igauņu tautas eposu ”Kalevipoeg”. Kreicvaldam piederējušajos īpašumos šobrīd atrodas memoriālais muzejs. Vēsturiskajā pilsētas parkā Tamulas ezera krastā atrodas Dziesmu tēvam veltīts iespaidīgs piemineklis (autors A.Adamson).
Viru ir bijusi populāra skolu pilsēta. 1830.- 40.gados slavena bija H.Krimmera (H.Krümmer) privātskola- pansionāts un Genges meiteņu augstskola. XIX gadsimta otrajā pusē šeit darbojās 7 skolas, strādāja 31 skolotāji un mācījās 317 skolēni. 1884.gadā Viru bija 2697 iedzīvotāju.
1917.gadā darbu sāka Sieviešu rokdarbu skola, 1925.gadā- Viru Rūpniecības skola. No 1921.gada līdz 1930.gadam Viru darbojās Skolotāju seminārs, kurā par pedagogu strādāja Johannes Keis (Johannes Käis).
1867.gadā tika nodibināta Viru Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju Biedrība, 1881.gadā- Dziesmu un spēļu kopa "Kannel". No 1927. līdz 1948. gadam Viru darbojās amatieru teātris. Viru iedzīvotāji visos laikos ir mācējuši būt vienoti, dziedāt, deju soli vest un muzicēt. 1926.gadā Viru bija 9 bibliotēkas, tika izdoti 2 laikraksti, bija 36 dažādas biedrības un apvienības.
XIX gadsimtā un XX gadsimta pirmajos gadu desmitos Viru ekonomiskā dzīve attīstījās kā jau mazpilsētā, kur iespējas ir ierobežotas, bet arī vajadzības ir mazākas. 1889.gadā tika atklāta dzelzceļa satiksme ar Rīgu un Pleskavu, 1899.gadā notika pirmā telefona saruna ar Tartu, 1915.gadā Viru pilsēta tika pie elektrības. 1926.gadā Viru bija 31 ražošanas uzņēmums, 79 meistardarbnīcu, 5 bankas, 4 viesnīcas un 3 restorāni, 3 pirtis, 148 tirdzniecības uzņēmumu. 1940.gadā Viru dzīvoja 6600 cilvēku. Padomju laikā Viru tika uzsākta lielu uzņēmumu izveide – mēbeļu fabrika, gāzes analizatoru rūpnīca, piena kombināts, celtniecības uzņēmumi, apavu fabrika u.c. Viru iedzīvotāju skaits izauga līdz 18 000 cilvēkiem. Tika uzcelti vairāki jauni dzīvojamie rajoni (Virusool (Võrusool) Luha ielas un Nērimā (Nöörimaa)Vilja ielas rajonā) Lītvalē un Kubjā izveidojās privātmāju rajoni. Pilsētas teritorija paplašinājās.
Padomju plānveida ekonomikas sabrukums līdzi atnesa nopietnas ekonomiskas un sociālas problēmas. Tai pašā laikā brīvā Igaunijā mazajai Viru radās mūsdienīgas iespējas, balstoties uz brīvās ekonomikas principiem, virzīties un attīstīties visās jomās. Blakus vecajiem uzņēmumiem, kas spējuši pārveidoties un pielāgoties jaunajai ekonomikai, ir radusies rinda jaunu, progresīvu firmu un pakalpojumu sniedzēju, veikalu un ēdināšanas uzņēmumu.
Šodienas Viru ir saglabājusi un ciena pagātnes kultūras mantojumu un tradīcijas, tai pašā laikā ir progresīva, atvērta visam jaunajam un mūsdienīgajam.
Laiks Viru
Stāvoklis uz: 20.05 07:35
Temperatūra: 18.7 C°
Gaisa spiediens: 760 mmHG
Noderīgas saites
Pēdējo reizi atjaunoja: Britt Vahter; 28.06.2007
